Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību. 2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums “<a href="https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/informacijas-nodrosinajums-par-vesturisko-meza-segumu-mezaudzu-strukturu-un-saimniecisko-darbibu-2024" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību</a>”. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/martins-lukins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Mārtiņš Lūkins</a> un <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/juris-zarins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Juris Zariņš</a> stāsta:- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana, - par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā. Klausies, uzzini un analizē!

Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību. 2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums “Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību”. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana, - par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.Klausies, uzzini un analizē!

LVMI Silava podkāsts

Vēsturiskie meži Latvijā

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lubānas apkārtnē. Mizgraužu savairošanās maksimumu sasniedza 2022.gadā, kad  cieta egļu audzes Vidzemē un Sēlijā. 2023. gada vasarā pat tika izsludināta ārkārtas situācija. Pēdējos divus gadus ir novērota mizgraužu populācijas samazināšanās, tomēr tā joprojām ir augsta. 2024. gada vasarā un arī šogad spēkā ir Valsts meža dienesta izdots rīkojums, kas reglamentē aizsardzības pasākumus mizgraužu kaitējuma mazināšanai. Tāpēc jādomā par egļu audžu apsaimniekošanu, kas sekmētu noturīgu egļu mežaudžu audzēšanu, vitalitāti nākotnē un mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu ietekmi un bojājumus egļu mežaudzēs.2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums <a href="https://www.silava.lv/petnieciba/petijumi/eglu-astonzobu-mizgrauza-masveida-savairosanas-situacijas-ietekme-uz-meza-apsaimniekosanu-un-koksnes-resursu-ieguvi-latvija" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā</a>. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/agnis-smits" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Agnis Šmits</a> stāsta:- par šī brīža situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi;- kuri no Valsts meža dienesta ieviestajiem piesardzības pasākumiem bijuši visefektīvākie egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā;- kā saimniekot mežā, lai nepieļautu egļu mizgraužu savairošanos;- kā mizgraužu savairošanās ietekmējusi koksnes tirgu Latvijā;- par attālās izpētes datu ieguvi un izmantošanu mizgraužu bojāto audžu noteikšanai. Klausies, uzzini un analizē!Pētījuma “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes produktu ražošanu Latvijā” <a href="https://www.silava.lv/images/Petijumi/2024-ZM-24-00-S0MF01-000001-Mizgrauzis/2024-MAF-Mizgrauzis.pdf" rel="noopener noreferrer" target="_blank">zinātniskais pārskats</a>.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lubānas apkārtnē. Mizgraužu savairošanās maksimumu sasniedza 2022.gadā, kad  cieta egļu audzes Vidzemē un Sēlijā. 2023. gada vasarā pat tika izsludināta ārkārtas situācija. Pēdējos divus gadus ir novērota mizgraužu populācijas samazināšanās, tomēr tā joprojām ir augsta. 2024. gada vasarā un arī šogad spēkā ir Valsts meža dienesta izdots rīkojums, kas reglamentē aizsardzības pasākumus mizgraužu kaitējuma mazināšanai. Tāpēc jādomā par egļu audžu apsaimniekošanu, kas sekmētu noturīgu egļu mežaudžu audzēšanu, vitalitāti nākotnē un mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu ietekmi un bojājumus egļu mežaudzēs.2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta:- par šī brīža situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi;- kuri no Valsts meža dienesta ieviestajiem piesardzības pasākumiem bijuši visefektīvākie egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā;- kā saimniekot mežā, lai nepieļautu egļu mizgraužu savairošanos;- kā mizgraužu savairošanās ietekmējusi koksnes tirgu Latvijā;- par attālās izpētes datu ieguvi un izmantošanu mizgraužu bojāto audžu noteikšanai. Klausies, uzzini un analizē!Pētījuma “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes produktu ražošanu Latvijā” zinātniskais pārskats.

Egļu astoņzobu mizgrauzis un tā ietekme uz mežsaimniecību Latvijā

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2, kas ir viena no galvenajām SEG un palielināta tā koncentrācija atmosfērā veicina globālo sasilšanu. 2023.gada martā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju.Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” zinātnieki <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/arta-bardule" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Arta Bādule</a> un <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/aldis-butlers" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Aldis Butlers</a> stāsta:- Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”,- Par CO2 piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā,- Par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem,- Kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.Klausies, uzzini un analizē! Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem:<a href="https://silava.lv/petnieciba/petijumi/oglekla-aprite-meza-ekosistema" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Oglekļa aprite meža ekosistēmā</a><a href="https://silava.lv/petnieciba/petijumi/alfawetlands" rel="noopener noreferrer" target="_blank">ALFAwetlands – Wetland restoration for the future</a><a href="https://silava.lv/petnieciba/petijumi/siltumnicefekta-gazu-seg-emisijas-no-koku-stumbra-virsmas-ietekmejoso-faktoru-izpete-lapkoku-audzes-ar-melioretam-un-parmitram-augsnem" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koku stumbra virsmas ietekmējošo faktoru izpēte lapkoku audzēs ar meliorētām un pārmitrām augsnēm</a><a href="https://silava.lv/petnieciba/petijumi/co2-piesaistes-un-seg-emisiju-mazinasanas-pasakumi-meza-apsaimniekosana-un-ietekmes-novertesanas-sistema" rel="noopener noreferrer" target="_blank">CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma</a>

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2, kas ir viena no galvenajām SEG un palielināta tā koncentrācija atmosfērā veicina globālo sasilšanu. 2023.gada martā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju.Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” zinātnieki Arta Bādule un Aldis Butlers stāsta:- Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”,- Par CO2 piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā,- Par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem,- Kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.Klausies, uzzini un analizē!Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem:Oglekļa aprite meža ekosistēmāALFAwetlands – Wetland restoration for the futureSiltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koku stumbra virsmas ietekmējošo faktoru izpēte lapkoku audzēs ar meliorētām un pārmitrām augsnēmCO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietekmējošie faktori

Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība LVMI “Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/maris-laivins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Māris Laiviņš</a> ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/maris-laivins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Māris Laiviņš</a> stāsta:-         par Moricsalas dabas rezervāta veģetācijas pētījumiem,-         par pētījumiem par Rietumsibīrijas mežu ģeosistēmām un augāja un augšņu ģeogrāfiju,-         par Latvijas kokaugu atlanta tapšanu,-         kā radās iecere izdevuma “Latvijas Veģetācija” tapšanai,-         par svešzemju platlapju koku sugu invāziju Latvijas mežos.Klausies, uzzini un analizē!led

Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība LVMI “Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš ir viens no Latvijas vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā. Bioloģiskā daudzveidība ir viens no priekšnoteikumiem cilvēces izdzīvošanai un labklājības nodrošināšanai. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” vadošais pētnieks Māris Laiviņš stāsta:-         par Moricsalas dabas rezervāta veģetācijas pētījumiem,-         par pētījumiem par Rietumsibīrijas mežu ģeosistēmām un augāja un augšņu ģeogrāfiju,-         par Latvijas kokaugu atlanta tapšanu,-         kā radās iecere izdevuma “Latvijas Veģetācija” tapšanai,-         par svešzemju platlapju koku sugu invāziju Latvijas mežos.Klausies, uzzini un analizē!led

Latvijas veģetācija un ezeru salu bioloģiskā daudzveidība

Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs arī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/arnis-gailis" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Arnis Gailis</a> stāsta:<ul><li>Kas ir meža selekcija un kāda ir tās nozīme šodienas un nākotnes mežsaimniecībā?</li><li>Kad un kā aizsākās meža selekcijas pētījumi.</li><li>Kā Latvijas meža selekcionāriem izdevās īstenot Skandināvijas pieredzi pluskoku pavairošanā, ierīkojot sēklu plantācijas, ignorējot PSRS rekomendācijas.</li><li>Cik liela interese par Latvijas meža koku selekcionētiem stādiem ir kaimiņvalstīm? </li><li>Kas šobrīd tiek darīts meža selekcijas jomā šodienas un nākotnes mežam, ņemot vērā prognozētās klimata pārmaiņas?</li><li>Kādas ir sadarbības iespējas meža selekcijas jomā ar citiem Eiropas un pasaules mežzinātnes institūtiem? </li></ul>Klausies, uzzini un analizē!

Latvijā meža koku selekcija tika aizsākta pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē, kad meža zinātnieki sāka meklēt un apzināt labākās mežaudzes. Šodien pēcnācēju pārbaužu stādījumi ierīkoti jau vairāk nekā 800 hektāru platībā, turklāt lielākā daļa Latvijas mežaudžu tiek atjaunotas ar selekcionētu materiālu, būtiski palielinot to nākotnes vērtību. Meža koku selekcijai arvien lielāka nozīme ir un būs arī klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI ”Silava” pētnieks Arnis Gailis stāsta:Kas ir meža selekcija un kāda ir tās nozīme šodienas un nākotnes mežsaimniecībā?Kad un kā aizsākās meža selekcijas pētījumi.Kā Latvijas meža selekcionāriem izdevās īstenot Skandināvijas pieredzi pluskoku pavairošanā, ierīkojot sēklu plantācijas, ignorējot PSRS rekomendācijas.Cik liela interese par Latvijas meža koku selekcionētiem stādiem ir kaimiņvalstīm? Kas šobrīd tiek darīts meža selekcijas jomā šodienas un nākotnes mežam, ņemot vērā prognozētās klimata pārmaiņas?Kādas ir sadarbības iespējas meža selekcijas jomā ar citiem Eiropas un pasaules mežzinātnes institūtiem? Klausies, uzzini un analizē!

Meža koku selekcija šodienas un nākotnes mežam

Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses (Populus tremulae) un Amerikas apses (Populus tremuloides) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus – 25 gadu vecumā plantācijās vidēji koku augstums ir 25 m, caurmērs virs 25 cm un krāja 300–450 m3/ha. Parasto apšu mežaudzes šādus rādītājus sasniedz apmēram 40 gados. Tomēr interese par apšu hibrīdiem šobrīd ir noplakusi, jo audzes sākotnējā izveidošana, ieskaitot iežogošanu, ir dārga, bet valsts atbalsts nav pieejams.Intereses trūkuma dēļ šobrīd arī selekcijas darbs pie apšu hibrīdiem ir apstājies, bet ir visi priekšnosacījumi (esošo klonu plantācijas, jauno ģimeņu eksperimenti, no kuriem ir iespēja atlasīt produktīvus un kvalitatīvus klonus, kā arī vērtīga pieredze), lai nākotnē tas atsāktos.  Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/martins-zeps" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Mārtiņš Zeps</a> stāsta:-         kā notiek hibridizācijas process,-         kad tika veikti pirmie vietējās un Amerikas apses krustošanas mēģinājumi,-         kādas ir lielākās priekšrocības un izaicinājumi hibrīdapšu audzēšanā,-         kāpēc interese par hibrīdapšu audzēšanu Latvijā atkal ir noplakusi.Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūnijā, tika pabeigts LVMI “Silava” pētniecības infrastruktūras projekts, kā ietvaros uzbūvēts laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām. Par to, kādi pētījumi tiek veikti klimatmājā, kā arī, kāpēc šāda infrastruktūra bija nepieciešama, uzzini epizodes turpinājumā, no 10. minūtes! Klausies, uzzini un analizē!

Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses (Populus tremulae) un Amerikas apses (Populus tremuloides) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus – 25 gadu vecumā plantācijās vidēji koku augstums ir 25 m, caurmērs virs 25 cm un krāja 300–450 m3/ha. Parasto apšu mežaudzes šādus rādītājus sasniedz apmēram 40 gados. Tomēr interese par apšu hibrīdiem šobrīd ir noplakusi, jo audzes sākotnējā izveidošana, ieskaitot iežogošanu, ir dārga, bet valsts atbalsts nav pieejams.Intereses trūkuma dēļ šobrīd arī selekcijas darbs pie apšu hibrīdiem ir apstājies, bet ir visi priekšnosacījumi (esošo klonu plantācijas, jauno ģimeņu eksperimenti, no kuriem ir iespēja atlasīt produktīvus un kvalitatīvus klonus, kā arī vērtīga pieredze), lai nākotnē tas atsāktos. Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks Mārtiņš Zeps stāsta:-         kā notiek hibridizācijas process,-         kad tika veikti pirmie vietējās un Amerikas apses krustošanas mēģinājumi,-         kādas ir lielākās priekšrocības un izaicinājumi hibrīdapšu audzēšanā,-         kāpēc interese par hibrīdapšu audzēšanu Latvijā atkal ir noplakusi.Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūnijā, tika pabeigts LVMI “Silava” pētniecības infrastruktūras projekts, kā ietvaros uzbūvēts laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām. Par to, kādi pētījumi tiek veikti klimatmājā, kā arī, kāpēc šāda infrastruktūra bija nepieciešama, uzzini epizodes turpinājumā, no 10. minūtes! Klausies, uzzini un analizē!

Ātraudzīgo apšu audzēšanas perspektīvas Latvijā un laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām

Dabas un cilvēku darba mijiedarbības rezultātā ir izveidojusies nozīmīgākā Latvijas bagātība – meži, kas šobrīd aizņem jau vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas. Koku stumbri ir bioekonomikas pamats – pārstrādāti tie nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta vērtības. Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas ekoloģiski tīru skuju paliek neizmantotas – to efektīva pārstrāde ir potenciāls turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei. Iespējas šo potenciālu pārvērst produktos šobrīd tiek meklētas divos LVMI “Silava” īstenotos pētījumos “<a href="https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/dabai-un-cilvekam-nekaitiga-skuju-koku-stadu-aizsardzibas-lidzekla-pret-dendrofago-kukainu-raditajiem-bojajumiem-izstrade-un-aprobesana" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Dabai un cilvēkam nekaitīga skuju koku stādu aizsardzības līdzekļa pret dendrofāgo kukaiņu radītajiem bojājumiem izstrāde un aprobēšana</a>” un “<a href="https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/skuju-zalas-biomasas-pilna-cikla-parstrade-augstvertigu-izejvielu-kimijas-un-farmacijas-industrijai-ieguvei" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Skuju zaļās biomasas pilna cikla pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ķīmijas un farmācijas industrijai ieguvei</a>”.LVMI “Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/uldis-grinfelds" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Uldis Grīnfelds</a> stāsta:-         Kas ir zalenis un kādus produktus var no tā iegūt,-         Par vasku, terpēniem, humīnvielu šķīdumu jaunu produktu radīšanā,-         Lielākajiem izaicinājumiem un sadarbību jauno produktu testēšanā. Klausies, uzzini un analizē!

Dabas un cilvēku darba mijiedarbības rezultātā ir izveidojusies nozīmīgākā Latvijas bagātība – meži, kas šobrīd aizņem jau vairāk nekā pusi no mūsu valsts teritorijas. Koku stumbri ir bioekonomikas pamats – pārstrādāti tie nodrošina lielu daļu no Latvijas eksporta vērtības. Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas ekoloģiski tīru skuju paliek neizmantotas – to efektīva pārstrāde ir potenciāls turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei. Iespējas šo potenciālu pārvērst produktos šobrīd tiek meklētas divos LVMI “Silava” īstenotos pētījumos “Dabai un cilvēkam nekaitīga skuju koku stādu aizsardzības līdzekļa pret dendrofāgo kukaiņu radītajiem bojājumiem izstrāde un aprobēšana” un “Skuju zaļās biomasas pilna cikla pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ķīmijas un farmācijas industrijai ieguvei”.LVMI “Silava” vadošais pētnieks Uldis Grīnfelds stāsta:-         Kas ir zalenis un kādus produktus var no tā iegūt,-         Par vasku, terpēniem, humīnvielu šķīdumu jaunu produktu radīšanā,-         Lielākajiem izaicinājumiem un sadarbību jauno produktu testēšanā.Klausies, uzzini un analizē!

Skuju zaļās biomasas pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ieguvei

Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan savulaik tie no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību ierobežošanas mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot nu jau vismaz 130 indivīdu skaitu.LVMI “Silava” kopš 2015. gada notiek lāču monitorings, kā ietvaros tiek veikta gan lāču darbību pēdu uzskaite, gan arī molekulāri ģenētiskais monitorings, kas sniedz objektīvu priekšstatu par brūnā lāča populācijas apjomu un struktūru.LVMI “Silava” meža faunas un medību pētījumu virziena zinātnieki <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/janis-ozolins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Jānis Ozoliņš</a>, <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/guna-bagrade" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Guna Bagrade</a> un <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/alda-stepanova" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Alda Stepanova</a> stāsta: ·        kā notiek lāču populācijas monitorings,·        vai lāči Latvijā ir atgriezušies uz palikšanu,·        kuri no paradumiem būtu maināmi, lai nepārsteigtu aci pret aci lielo meža zvēru,·        kur ziņot par mežā atrastām lāču pēdām un kā pareizi tās nomērīt.Klausies, uzzini un analizē! Podkāsta epizodes moderators: LVMI “Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/kaspars-liepins" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Kaspars Liepiņš</a>, klausīšanai sagatavoja komunikācijas speciāliste <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/administracija/ilze-zepa" rel="noopener noreferrer" target="_blank">Ilze Zepa</a>.

Brūnie lāči (Ursus arctos) visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan savulaik tie no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp medību ierobežošanas mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot nu jau vismaz 130 indivīdu skaitu.LVMI “Silava” kopš 2015. gada notiek lāču monitorings, kā ietvaros tiek veikta gan lāču darbību pēdu uzskaite, gan arī molekulāri ģenētiskais monitorings, kas sniedz objektīvu priekšstatu par brūnā lāča populācijas apjomu un struktūru.LVMI “Silava” meža faunas un medību pētījumu virziena zinātnieki Jānis Ozoliņš, Guna Bagrade un Alda Stepanova stāsta: ·        kā notiek lāču populācijas monitorings,·        vai lāči Latvijā ir atgriezušies uz palikšanu,·        kuri no paradumiem būtu maināmi, lai nepārsteigtu aci pret aci lielo meža zvēru,·        kur ziņot par mežā atrastām lāču pēdām un kā pareizi tās nomērīt.Klausies, uzzini un analizē!Podkāsta epizodes moderators: LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš, klausīšanai sagatavoja komunikācijas speciāliste Ilze Zepa.

Kā sadzīvot ar lāčiem Latvijā?

Latvijas meža resursu prognozēm ir arvien nozīmīgāka loma mežsaimniecībā, jo tās ļauj izvērtēt nākotnes mežsaimniecības riskus, dažādus saimnieciskās darbības scenārijus un sagaidāmo koksnes pieaugumu, kā arī ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” izstrādā modelēšanas rīkus, kas palīdz analizēt dažādas mežaudžu apsaimniekošanas alternatīvas un to radīto ekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Šie rīki nodrošina nepieciešamo informāciju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un pielāgošanās stratēģiju izstrādei mainīgajos vides apstākļos.LVMI “Silava” zinātnieki <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/guntars-snepsts" target="_blank">Guntars Šņepsts</a> un <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/janis-liepins" target="_blank">Jānis Liepiņš</a>, kuri šī gada aprīlī saņēma a/s "Latvijas Finieris", Latvijas Zinātņu akadēmijas un LVMI "Silava" Jauno mežzinātnieku balvas, šajā epizodē stāsta:-         par pētījumiem, kuru ietvaros izstrādāti Latvijas meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīki, par kuriem tika saņemta jaundibinātā Jauno mežzinātnieku balva,-         kāpēc Latvijai nepieciešami savi, vietējā mēroga izstrādātie prognozēšanas un modelēšanas instrumenti,-         kādas atbildes, rezultātus sniedz izstrādātie prognozēšanas rīki un vai tie pieejami plašākai sabiedrībai,-       vai darbs pie prognozēšanas rīku izstrādes turpinās, papildinot tos ar jaunākajām LVMI “Silava” zinātnieku atziņām un izstrādātajiem augšanas gaitas, oglekļa piesaistes un citiem simulācijas modeļiem.Klausies, uzzini un analizē!

Latvijas meža resursu prognozēm ir arvien nozīmīgāka loma mežsaimniecībā, jo tās ļauj izvērtēt nākotnes mežsaimniecības riskus, dažādus saimnieciskās darbības scenārijus un sagaidāmo koksnes pieaugumu, kā arī ietekmi uz klimata pārmaiņām. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” izstrādā modelēšanas rīkus, kas palīdz analizēt dažādas mežaudžu apsaimniekošanas alternatīvas un to radīto ekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Šie rīki nodrošina nepieciešamo informāciju ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un pielāgošanās stratēģiju izstrādei mainīgajos vides apstākļos.LVMI “Silava” zinātnieki Guntars Šņepsts un Jānis Liepiņš, kuri šī gada aprīlī saņēma a/s "Latvijas Finieris", Latvijas Zinātņu akadēmijas un LVMI "Silava" Jauno mežzinātnieku balvas, šajā epizodē stāsta:-         par pētījumiem, kuru ietvaros izstrādāti Latvijas meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīki, par kuriem tika saņemta jaundibinātā Jauno mežzinātnieku balva,-         kāpēc Latvijai nepieciešami savi, vietējā mēroga izstrādātie prognozēšanas un modelēšanas instrumenti,-         kādas atbildes, rezultātus sniedz izstrādātie prognozēšanas rīki un vai tie pieejami plašākai sabiedrībai,-       vai darbs pie prognozēšanas rīku izstrādes turpinās, papildinot tos ar jaunākajām LVMI “Silava” zinātnieku atziņām un izstrādātajiem augšanas gaitas, oglekļa piesaistes un citiem simulācijas modeļiem.Klausies, uzzini un analizē!

Latvijas meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīki

Klimata pārmaiņas skar visu pasauli - dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, kamēr citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Lai arī klimata pārmaiņas ir globālas, to ietekme un līdz ar to pielāgošanās stratēģijas – lokālas. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta pētījumiem par klimata pārmaiņām un ar to saistītajām izmaiņām mežsaimniecībā, kā tās prognozēt un kā tām sagatavoties.LVMI "Silava" vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/roberts-matisons" target="_blank">Roberts Matisons</a> šajā podkāsta epizodē stāstīs:-         Kas ir koku pieaugumu izpēte un kā ar tās palīdzību iespējams novērtēt, kā koki jutušies pagātnē,-         Kā ar gadskārtu analīzi rekonstruēt apstākļu mainību un prognozēt koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām,-         Par iegūto Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē un darbu meža koku populāciju adaptācijas potenciāla izzināšanā,-         Par pagājušajā gadā uzsākto pētījumu par starp-augu signālu apmaiņu noturībā pret abiotiskajiem traucējumiem. Klausies, uzzini un analizē!

Klimata pārmaiņas skar visu pasauli - dažos reģionos ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, kamēr citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem. Klimata pārmaiņu ietekmi lielā mērā nosaka valsts atrašanās vieta pasaules kartē. Lai arī klimata pārmaiņas ir globālas, to ietekme un līdz ar to pielāgošanās stratēģijas – lokālas. Tāpēc aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta pētījumiem par klimata pārmaiņām un ar to saistītajām izmaiņām mežsaimniecībā, kā tās prognozēt un kā tām sagatavoties.LVMI "Silava" vadošais pētnieks Roberts Matisons šajā podkāsta epizodē stāstīs:-         Kas ir koku pieaugumu izpēte un kā ar tās palīdzību iespējams novērtēt, kā koki jutušies pagātnē,-         Kā ar gadskārtu analīzi rekonstruēt apstākļu mainību un prognozēt koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām,-         Par iegūto Kaspara Buša vārdbalvu meža ekoloģijā un mežkopībā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mežzinātnē un darbu meža koku populāciju adaptācijas potenciāla izzināšanā,-         Par pagājušajā gadā uzsākto pētījumu par starp-augu signālu apmaiņu noturībā pret abiotiskajiem traucējumiem. Klausies, uzzini un analizē!

Koku spēja pielāgoties klimata pārmaiņām

Sēnes dabā ir bieži sastopami organismi, kas atrodami teju visur. Kopumā pasaulē pazīstamas vairāk nekā 100 000 sēņu sugu. Par to dažādību un daudzveidību liecina tas, ka sēne var būt gan lielākais pasaules organisms, gan arī nemanāms un saskatāms tikai ar mikroskopa palīdzību. Sēnes var gan palīdzēt kokam augt, gan, diemžēl, izraisīt slimības. Parasti slimības izraisošās jeb patogēnās sēnes ietekmē kokaudzi visā tās augšanas laikā, tāpēc LVMI “Silava” vadošā pētniece <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/darta-klavina" target="_blank">Dārta Kļaviņa</a> šajā podkāsta epizodē stāstīs: -         Kādas ir galvenās kokaugu slimības Latvijā,-         Kā cīnīties ar sakņu trupi saimnieciskajos mežos,  -         Vai ir izdevies atrast Latvijas izcelsmes izolātu, lai ierobežotu sakņu trupi,-         Vai klimata pārmaiņu rezultātā mūsu mežus apdraudēs arī citas kokaugu slimību izraisošās sēnes un-         Kādi varētu būt šo sēņu izplatības ceļi. Klausies, uzzini un analizē!

Sēnes dabā ir bieži sastopami organismi, kas atrodami teju visur. Kopumā pasaulē pazīstamas vairāk nekā 100 000 sēņu sugu. Par to dažādību un daudzveidību liecina tas, ka sēne var būt gan lielākais pasaules organisms, gan arī nemanāms un saskatāms tikai ar mikroskopa palīdzību.Sēnes var gan palīdzēt kokam augt, gan, diemžēl, izraisīt slimības. Parasti slimības izraisošās jeb patogēnās sēnes ietekmē kokaudzi visā tās augšanas laikā, tāpēc LVMI “Silava” vadošā pētniece Dārta Kļaviņa šajā podkāsta epizodē stāstīs: -         Kādas ir galvenās kokaugu slimības Latvijā,-         Kā cīnīties ar sakņu trupi saimnieciskajos mežos,  -         Vai ir izdevies atrast Latvijas izcelsmes izolātu, lai ierobežotu sakņu trupi,-         Vai klimata pārmaiņu rezultātā mūsu mežus apdraudēs arī citas kokaugu slimību izraisošās sēnes un-         Kādi varētu būt šo sēņu izplatības ceļi.Klausies, uzzini un analizē!

Nākotnes fitopatoloģiskie riski

Esot mežā un vērīgāk ieskatoties, zaļais sūnu paklājs pēkšņi vairs nebūs vienveidīgs zaļš klājiens, bet gan daudzu un dažādu sūnu un ķērpju sugu mājvieta. Sūnas un ķērpji ir unikāli dzīvie organismi, kas ir sastopami visā pasaulē. Meža pētnieki arvien biežāk izmanto sūnas un ķērpjus kā bioindikatorus, jo tās ir īpaši jutīgas pret vides faktoru izmaiņām, tāpēc arī LVMI “Silava” zinātnieki meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa ietvaros veic epifītisko (uz dzīva koka mizas) un epiksīlo (uz atmirušās koksnes) sūnu un ķērpju sugu uzskaiti. LVMI "Silava" pētniece <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/linda-gerra-inohosa" target="_blank">Linda Gerra - Inohosa</a> šajā podkāsta epizodē stāsta:- Vai sūnas un ķērpji ir vienas klases sugu grupa?- Cik Latvijā ir reģistrētas sūnas un ķērpju sugas?- Kādi faktori nosaka augu augšanu noteiktā teritorijā?- Kādi ir svešzemju sugu ieviešanās riski?- Kura ir 2024. gada sūna? Klausies, uzzini un analizē! Jaunais aktualizētais <a href="about:blank" target="_blank">Latvijas sūnu taksonu saraksts</a>, kura līdzautores ir arī LVMI “Silava” pētnieces <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/baiba-bambe" target="_blank">Baiba Bambe</a> un <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/linda-gerra-inohosa" target="_blank">Linda Gerra-Inohosa</a>.Plašāk par LVMI “Silava” īstenoto <a href="https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/nacionalais-meza-monitorings" target="_blank">Nacionālo meža monitoringu</a>, kura ietvaros tiek veikts arī Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings.

Esot mežā un vērīgāk ieskatoties, zaļais sūnu paklājs pēkšņi vairs nebūs vienveidīgs zaļš klājiens, bet gan daudzu un dažādu sūnu un ķērpju sugu mājvieta. Sūnas un ķērpji ir unikāli dzīvie organismi, kas ir sastopami visā pasaulē. Meža pētnieki arvien biežāk izmanto sūnas un ķērpjus kā bioindikatorus, jo tās ir īpaši jutīgas pret vides faktoru izmaiņām, tāpēc arī LVMI “Silava” zinātnieki meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa ietvaros veic epifītisko (uz dzīva koka mizas) un epiksīlo (uz atmirušās koksnes) sūnu un ķērpju sugu uzskaiti. LVMI "Silava" pētniece Linda Gerra - Inohosa šajā podkāsta epizodē stāsta:- Vai sūnas un ķērpji ir vienas klases sugu grupa?- Cik Latvijā ir reģistrētas sūnas un ķērpju sugas?- Kādi faktori nosaka augu augšanu noteiktā teritorijā?- Kādi ir svešzemju sugu ieviešanās riski?- Kura ir 2024. gada sūna?Klausies, uzzini un analizē!Jaunais aktualizētais Latvijas sūnu taksonu saraksts, kura līdzautores ir arī LVMI “Silava” pētnieces Baiba Bambe un Linda Gerra-Inohosa.Plašāk par LVMI “Silava” īstenoto Nacionālo meža monitoringu, kura ietvaros tiek veikts arī Meža bioloģiskās daudzveidības monitorings.

Sūnas un ķērpji kā indikatori mežā

Vējš ir nozīmīgākais dabiskais traucējums gan Latvijas, gan citur Eiropas mežos. Nozīmīgākie vēja izraisītie bojājumi mežaudzēs rodas rudens–ziemas sezonas ciklonos, kas skar daudz plašākas teritorijas nekā pērkona negaisi. Tie nereti nes līdzi arī snigšanu, kas mežaudžu bojājumu apjomu var palielināt vēl vairāk. Kopš pagājuša gadsimta beigām Eiropā diennakts maksimālajam vēja ātrumam un vidējam gada vētraino dienu skaitam ir novērota tendence palielināties, un sagaidāms, ka nākotnē vēja postījumu mežos būs vairāk.LVMI "Silava" pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/oskars-krisans" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Oskars Krišāns</a> šajā podkāsta epizodē stāsta:- Kā koki pielāgojas vēja iedarbībai,- Kā koku noturību ietekmē augsne un to sakņu sistēma,- Kas ir primārā un kas - sekundārā koku lūšana,- Vai ir iespējams un kā samazināt vēja izraisīto mežaudžu bojājumu riskus.Klausies, uzzini un analizē! Jaunākie LVMI “Silava” pētījumi un zinātnieku publicētie raksti par koku noturību pret vēju:<a href="https://www.silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/klimata-parmainu-ietekme-uz-mezsaimniecibu-un-tas-riskiem" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem</a>,<a href="https://www.silava.lv/petnieciba/petijumu-arhivs/lemumu-pienemsanas-atbalsta-rika-izstrade-veja-bojajumu-riska-mazinasanai-berza-un-apses-mezaudzes" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Lēmumu pieņemšanas atbalsta rīka izstrāde vēja bojājumu riska mazināšanai bērza un apses mežaudzēs</a>, <a href="https://www.mdpi.com/1999-4907/13/11/1947" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Cervid Bark-Stripping Is an Explicit Amplifier of Storm Legacy Effects in Norway Spruce (Picea abies (L.) Karst.) Stands</a><a href="https://www.mdpi.com/1999-4907/13/6/942" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Regularly Planted Rather Than Natural Understory of Norway Spruce (Picea abies H. Karst.) Contributes to the Individual Stability of Canopy Silver Birch (Betula pendula Roth.)</a><a href="https://www.mdpi.com/2071-1050/14/12/7332" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Soil Type Rather Than Freezing Determines the Size of Soil-Root Plate of Silver Birch (Betula pendula Roth.) in the Eastern Baltic Region</a><a href="https://www.mdpi.com/2223-7747/11/9/1174" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Silver Birch (Betula pendula Roth.) on Dry Mineral Rather than on Deep Peat Soils Is More Dependent on Frozen Conditions in Terms of Wind Damage in the Eastern Baltic Region</a><a href="https://www.mdpi.com/1999-4907/13/1/127" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">A Static Pulling Test Is a Suitable Method for Comparison of the Loading Resistance of Silver Birch (Betula pendula Roth.) between Urban and Peri-Urban Forests</a><a href="https://www.mdpi.com/1999-4907/12/1/21" target="_blank" style="color: rgb(68, 114, 196);">Wind Resistance of Eastern Baltic Silver Birch (Betula pendula Roth.) Suggests Its Suitability for Periodically Waterlogged Sites</a>

Vējš ir nozīmīgākais dabiskais traucējums gan Latvijas, gan citur Eiropas mežos. Nozīmīgākie vēja izraisītie bojājumi mežaudzēs rodas rudens–ziemas sezonas ciklonos, kas skar daudz plašākas teritorijas nekā pērkona negaisi. Tie nereti nes līdzi arī snigšanu, kas mežaudžu bojājumu apjomu var palielināt vēl vairāk. Kopš pagājuša gadsimta beigām Eiropā diennakts maksimālajam vēja ātrumam un vidējam gada vētraino dienu skaitam ir novērota tendence palielināties, un sagaidāms, ka nākotnē vēja postījumu mežos būs vairāk.LVMI "Silava" pētnieks Oskars Krišāns šajā podkāsta epizodē stāsta:- Kā koki pielāgojas vēja iedarbībai,- Kā koku noturību ietekmē augsne un to sakņu sistēma,- Kas ir primārā un kas - sekundārā koku lūšana,- Vai ir iespējams un kā samazināt vēja izraisīto mežaudžu bojājumu riskus.Klausies, uzzini un analizē!Jaunākie LVMI “Silava” pētījumi un zinātnieku publicētie raksti par koku noturību pret vēju:Klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību un tās riskiem,Lēmumu pieņemšanas atbalsta rīka izstrāde vēja bojājumu riska mazināšanai bērza un apses mežaudzēs,Cervid Bark-Stripping Is an Explicit Amplifier of Storm Legacy Effects in Norway Spruce (Picea abies (L.) Karst.) StandsRegularly Planted Rather Than Natural Understory of Norway Spruce (Picea abies H. Karst.) Contributes to the Individual Stability of Canopy Silver Birch (Betula pendula Roth.)Soil Type Rather Than Freezing Determines the Size of Soil-Root Plate of Silver Birch (Betula pendula Roth.) in the Eastern Baltic RegionSilver Birch (Betula pendula Roth.) on Dry Mineral Rather than on Deep Peat Soils Is More Dependent on Frozen Conditions in Terms of Wind Damage in the Eastern Baltic RegionA Static Pulling Test Is a Suitable Method for Comparison of the Loading Resistance of Silver Birch (Betula pendula Roth.) between Urban and Peri-Urban ForestsWind Resistance of Eastern Baltic Silver Birch (Betula pendula Roth.) Suggests Its Suitability for Periodically Waterlogged Sites

Koku noturība pret vēju

Pasaules attīstītās valstis ir atzinušas klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tāpēc sākušas domāt par tās risinājumiem. Līdzīgi kā citas valstis arī Latvija domā, kā īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku - veicināt oglekļa dioksīda piesaisti un samazināt emisijas, t.i., kā piesaistīt vairāk oglekļa dioksīda nekā mēs emitējam. 2022 gadā apstiprināti Latvijas mērķi 2030. gadam, kā arī pieņemta stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Tas ļautu Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. LVMI Silava vadošais pētnieks <a href="https://silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/andis-lazdins" target="_blank">Andis Lazdiņš</a>, balstoties uz pētījumā “<a href="https://silava.lv/petnieciba/aktivie-petijumi/tehnologijas-meza-apsaimniekosanas-procesu-efektivitates-paaugstinasanai" target="_blank">Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai</a>”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada, kā arī citos LVMI “Silava” pētījumos par SEG emisiju mazināšanas pasākumiem,  iegūtajiem rezultātiem, šajā podkāsta epizodē stāsta:·        Par mežiem kā “glābšanas riņķi” klimata pārmaiņu mazināšanas procesā,·        Par oglekļa uzkrāšanos dažādās mežaudzēs,·        Kas ir izdevīgāk – īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku vai maksāt valstij piemēroto sodu,·        Vai Latvija var sasniegt klimata politikas mērķi.Klausies, uzzini un analizē!

Pasaules attīstītās valstis ir atzinušas klimata pārmaiņas par būtisku problēmu, tāpēc sākušas domāt par tās risinājumiem. Līdzīgi kā citas valstis arī Latvija domā, kā īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku - veicināt oglekļa dioksīda piesaisti un samazināt emisijas, t.i., kā piesaistīt vairāk oglekļa dioksīda nekā mēs emitējam. 2022 gadā apstiprināti Latvijas mērķi 2030. gadam, kā arī pieņemta stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Tas ļautu Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu.LVMI Silava vadošais pētnieks Andis Lazdiņš, balstoties uz pētījumā “Tehnoloģijas meža apsaimniekošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada, kā arī citos LVMI “Silava” pētījumos par SEG emisiju mazināšanas pasākumiem,  iegūtajiem rezultātiem, šajā podkāsta epizodē stāsta:·        Par mežiem kā “glābšanas riņķi” klimata pārmaiņu mazināšanas procesā,·        Par oglekļa uzkrāšanos dažādās mežaudzēs,·        Kas ir izdevīgāk – īstenot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku vai maksāt valstij piemēroto sodu,·        Vai Latvija var sasniegt klimata politikas mērķi.Klausies, uzzini un analizē!

Klimata politikas mērķi un CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi

Bērzu mežu platība Latvijā arvien pieaug. Ilgstoši neizmantotas lauksaimniecības zemes aizaug ar bērziem pašas, vai īpašnieki tās apstāda. Lai arī joprojām tiek uzskatīts, ka bērzus stāda tikai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, pēdējos gados vairāku simtu hektāru platībās bērzi stādīti arī mežā. Neatkarīgi no mežaudzes atjaunošanas veida īpašnieki cer ieraudzīt slaidus, labi atzarojušos un resnus bērza stumbrus, kurus nākotnē varēs izmantot finiera ražošanā. Šajā podkāsta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks <a href="https://www.silava.lv/darbinieki/zinatniskie-darbinieki/kaspars-liepins" target="_blank">Kaspars Liepiņš</a> stāsta par izaicinājumiem bērzu audzēšanā. -         Kā izaudzēt kvalitatīvus bērzus?-         Kā mainījies bērza koksnes izmantošanas veids?-         Kādi ir nozīmīgākie pētījumi par bērziem?-         Kādas ir lielākās problēmas bērzu audzēšanā? Klausies, uzzini un analizē!

Bērzu mežu platība Latvijā arvien pieaug. Ilgstoši neizmantotas lauksaimniecības zemes aizaug ar bērziem pašas, vai īpašnieki tās apstāda. Lai arī joprojām tiek uzskatīts, ka bērzus stāda tikai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, pēdējos gados vairāku simtu hektāru platībās bērzi stādīti arī mežā. Neatkarīgi no mežaudzes atjaunošanas veida īpašnieki cer ieraudzīt slaidus, labi atzarojušos un resnus bērza stumbrus, kurus nākotnē varēs izmantot finiera ražošanā. Šajā podkāsta sērijā LVMI “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš stāsta par izaicinājumiem bērzu audzēšanā.-         Kā izaudzēt kvalitatīvus bērzus?-         Kā mainījies bērza koksnes izmantošanas veids?-         Kādi ir nozīmīgākie pētījumi par bērziem?-         Kādas ir lielākās problēmas bērzu audzēšanā?Klausies, uzzini un analizē! 

Lielākie izaicinājumi bērzu audzēšanā

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir vadošais mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrs Latvijā, kurš veic pētījumus šādos mežzinātnes virzienos: - Meža selekcija un ģenētika - Mežs un klimata pārmaiņas - Meža atjaunošana un ieaudzēšana - Mežkopība un meža resursi - Mežsaimniecība un vide - Meža biotiskie riski - Meža produkti - Meža fauna un medniecība - Meža tehnikas attīstība - Agromežsaimniecība. LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTA “SILAVA” PODKĀSTS ir jauna raidierakstu sērija par meža nozares aktualitātēm, institūtā veiktajiem jaunākajiem pētījumiem, tajos iegūtajiem rezultātiem, atklājumiem un atziņām. Tās ir sarunas par mežu un zinātni! Klausies, uzzini un analizē.

hubhopper

LVMI Silava podkāsts

hubhopper