Kā mūsdienu neadekvātajā vidē saglabāt un kopt savu garīgo veselību? Par pieredzi, kā krīzes situācijās palīdzēt bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem garīgās veselības uzturēšanā raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts uzklausām bērnu un pusaudžu psihoterapeiti Dagniju Tenni, kura ir ieguvusi doktora grādu attīstības psiholoģijā Latvijas Universitātē, bet šobrīd atrodas Kanādā, psihiatru, psihoterapeitu, psihoanalītiķi Kasparu Tūteru Kanādā un psiholoģi, Latvijas Universitātes profesori Baibu Martinsoni, kuras vadībā izstrādāta garīgās veselības programma skolēniem. Galvenokārt mūsu saruna par Latvijas un diasporas ģimeņu pieredzi krīzes situācijas uzturēt garīgo veselību

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Kopt garīgo veselību: kā krīzes situācijās palīdzēt bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem

Ko darīt ar savu dzīvi, kad esi pensijā? Kā būt aktīvam un darboties latviešu sabiedrībā? Kā izglītot sevi un sekot līdzi aktualitātēm? Kas ir nu jau pasaulē zināmie Toronto pensionāru saieti? Par Toronto latviešu pensionāru apvienības darbību un uzkrāto pieredzi, iesaistoties arī diasporas darbā, stāstām raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Stāsta Toronto latviešu pensionāru apvienības priekšsēdis Auseklis Zaķis, Toronto latviešu pensionāru apvienības programmas vadītāja Gunta Dreifelde un Toronto latviešu pensionāru apvienības tehniskais vadītājs Egils Fogels.

Aktīva dzīve pensijā. Leģendārās Toronto latviešu pensionāru apvienības pieredze

26. septembris ir Eiropas valodu diena. Tas ir brīdis,kad īpašu uzmanību pievēršam Eiropas valodām, to daudzveidībai un apguvei. Eiropas valodu diena aizsākās pirms 20 gadiem, 2001. gadā. Arī Latvijā laikā pirms un pēc 26. septembra norit dažnedažādi pasākumi ar mērķi iepazīt valodas. Valodu dienas gaisotnē uzmanību vēršam latviešu valodas virzienā un raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par latvistiku Eiropā: kādas ir latviešu valodas studiju iespējas un pētniecība universitātēs ārpus Latvijas un kādasdas ir mazo valodu izdzīvošanas izredzes nākotnē? Tiekamies ar valodniekiem no Somijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas. Raidījuma viešņas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, valodniece, baltiste, filoloģijas zinātņu doktore, Helsinku Universitātes viesprofesore Laimute Balode, valodniece, Poznaņas universitātes profesore, latviešu un latgaliešu valodas pētniece Nikole Nau un Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes Baltistikas katedras docente Egle Žilinskaite-Šinkūniene.  

Eiropas valodu dienā tiekamies ar valodniecēm no Somijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas

Pēdējā laikā arvien biežāk ārpus Latvijas dzīvojošajiem aktuāls kļūst elektronisko identifikācijas (eID) karšu jautājums un tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kāds ir eID karšu mērķis, kādas ir tās izmantošanas iespējas ārpus Latvijas, kāda ir diasporas nostāja un vai tā ir tiesa, ka diasporā jaušama  negatīva rezonanse par eID karšu obligātumu.  Raidījumā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlande priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Ārlietu ministrijas Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Elīna Grintāle un pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis.  

eID kartes: izmantošanas iespējas ārpus Latvijas un diasporas nostāja

Pandēmijas pirmais vilnis, kad mācījāmies strādāt attālinātā režīmā, ieskicēja tendenci atgriezties Latvijā, jo robežām attālinātā darba tirgū pazūdot, radās iespēja dzīvot Latvijā, bet strādāt jebkurā vietā pasaulē. Tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts esam nolēmuši runāt  par darba tirgu attālinātā režīmā un to, kā tas paver ceļu reemigrāacijai. Kā arī skaidrojam, kas jāsakārto, lai atgriešanās process būtu vienkāršāks un saprotamāks. Jo skaidrs, ka šis laiks ļauj ienākt diasporas pārstāvjiem Latvijas darba tirgus privātajā sektorā, kā arī ļauj Latvijas pilsoņiem darboties attālināti ārvalstīs. Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, biedrības ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurš analizē remigrācijas un diasporas rīcībpolitiku, Miks Muižarājs, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece Inese Šūpule un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

Darba tirgus attālinātā režīmā: iespējas diasporas pārstāvjiem strādāt Latvijas uzņēmumos

Ko nozīmē būt mūsdienīgai latviešu skolai ārpus Latvijas? Kādas ir tās metodes, ar kurām var ieinteresēt bērnu vecākus, lai mudinātu viņu bērnus apgūt latviešu valodu, iepazīt Latviju un tās kultūru, darot to mūsdienīgi, proti, kā mūsdienīgi mācīt un apgūt latvisko identitāti, kā modernizēt valodas apguvi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus aplūkojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Viens ir skaidrs, diasporas latviešu skolās sācies pārmaiņus process, kas līdzi nes domāšanas un attieksmes maiņu, līdz ar to, teiciens, ka mēs tā gadu gadiem esam darījuši neiztur kritiku. Raidījumā par pārmaiņām diskutē Eiropas Latvieši apvienības pārstāve Latvijā, izglītības projektu vadītāja Aira Priedīte, Stokholmas Latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde, mamma, kura dibina jaunu izglītojošu platformu Londonā, Madara Veinberga un diasporas latviešu valodas un kultūras skolas “Kāpnītes” dibinātāja, vadītāja un skolotāja Ingrida Tārauda.  

Diasporas latviešu skolās sācies pārmaiņu process

Latviešu centrs Gaŗezers atrodas Mičigānas pavalstī, ASV vidienē. Tā paspārnē ir Gaŗezera vasaras vidusskola (GVV), bērnudārzs, bērnu nometne un sagatavošanas skola. Šī ir vieta, kurā latviešu diaspora godina, sargā un nodod mantojumā tautas kultūru un tās tradīcijas. Šovasar vairāk nekā 90 jauniešu klātienē satikušies Gaŗezera vasaras vidusskolā, aizvadot 56. mācību vasaru. Raidījumu veltīts sarunai par Gaŗezera fenomenu un tā lomu Amerikas latviešu sabiedrībā.  Raidījuma viesi: ALA Izglītības nozares vadītāja un ilggadēja GVV skolotāja Elisa Freimane, GVV skolotāja Marta Radziņa, GVV 2018. gada absolvente Sarma Ejupe un Viktors Kalniņš, kurš šovasar absolvēs skolu.  

Gaŗezera fenomens un loma Amerikas latviešu sabiedrībā

Kā pēdējās desmitgadēs mainījusies diaspora un tās jumta organizācija Eiropas latviešu apvienība (ELA)? Ar kādām idejām tā dzīvo un kādus aktuālus jautājumus ELA izvirzīs sev un Latvijai biedru kopsapulcē, kas notiks apvienības 70 gadu zīmē, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts, jo šajā nedēļas nogalē, 31. jūlijā, ieplānota Eiropas latviešu apvienības kopsapulce. Par Eiropas latviešu apvienības aktualitātēm, arī atskatoties pagātnē, diskutē ELA priekšsēde Elīna Pinto (attēlā), bijušie ELA priekšsēdētāji: portāla latviesi.com galvenais redaktors Kristaps Grasis un pasniedzējs, ārpolitikas pētnieks Aldis Austers.  

Eiropas latviešu apvienības aktualitātes 70. gadadienas priekšvakarā

Esmu cilvēks, kurš padara vienu lietu un, kad tā gatava un pabeigta, man gribas ko jaunu izmēģināt , - tā par sevi teikusi etnomuzikoloģe un sabiedriskā darbiniece, kordiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle Lilija Zobens. Cilvēks, bez kuras klātbūtnes nav iedomājama Apvienotās karalistes latviešu sabiedrība.  Turpinot iepazīties ar diasporas dzimtām, tiekamies ar Liliju Zobens un viņas meitām Andru Zobens-Īstu un Karolīni Zobens- Īstu.    

Arvien gribas ko jaunu izmēģināt. Tiekamies ar diriģentes Lilijas Zobens ģimeni

Sadarbojoties ieguldīt Latvijā – tas ir viens no diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku kustības #esiLV mērķiem. Par #esiLV jeb biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” kopdarbības virzieniem ar Latvijas partneriem un projekta tālāko attīstību pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Skaidrojam arī, kā veiksmīgāk risināt dažadus administratīvos šķeršļus, kas jāpārvar, sadarbojoties disporai ar Latviju. Par šo tematu diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras vecākā vecākā projektu vadītāja diasporas jautājumos Arta Krūze, Lielbritānijas latviešu uzņēmēju kluba vadītāja Edīte Brauela, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns un Valmieras Attīstības aģentūras pārstāve Līga Vecā.  

Kustības #esiLV mērķi un darbība. Diskutējam arī par šķēršļiem sadarbībā ar Latviju

16. janvārī pēc Latviešu Kultūras centra Birmingemā iniciatīvas pirmo reizi pasaules un latviešu teātru vēsturē norisinājas Latvijas diasporas amatieru teātru forums, kura mērķis bija apzināt latviešu teātrus visā pasaulē, pārrunāt aktualitātes un apvienot teātrus vienā organizācijā - Pasaules Latviešu amatieru teātru savienībā (PLATS). Apvienojās 21 teātris. Par amatierteātru kustību un svarīgākām problēmām to darbībā - sarunā ar Sanfrancisko Jaunā teātra režisori Māru Luisu, Bradfordas teātra trupas “Saulespuķe” režisori Gitu Robaldi un Minsteres latviešu amatierteātra "Ezīši" režisori Lauru Ritenbergu-Kinderi. Mēģināsim arī saprast, kas ir tas fenomens, kas ļāvis diasporas teātriem dzīvot cauri laikiem.

Pasaules Latviešu amatieru teātru savienība un diasporas teātru fenomens

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts interesējamies, kādi dokumenti nepieciešami, lai ceļotu pa Eiropu un kā atbildīgās iestādes interpretē to, kas ceļotājiem no trešajām valstīm jāuzrāda, ierodoties Latvijā. Skaidrojam arī, kam ir pieejama Eiropas digitālā Covid-19 sertifikāta vārteja un kā izsekot katras valsts papildus nosacījumiem? Raidījuma viesi - NVD projektu vadītāja Diāna Nagle, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš, LTV korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve un portāla baltic-ireland.ie redaktore Inguna Mieze.

Ceļošanas iespējas no 1. jūlija: kādi dokumenti nepieciešami un kādi ir valstu nosacījumi

Ziemeļamerikas “Trimdas 13 stīgu” kokles vēsture un koklēšanas kustība mūsdienās ir raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts uzmanības centrā vasaras saulgriežu nedēļā. Interesējamies arī par Latviešu kultūras biedrību „Tilts”, ar kuru kopā tapa "Koklītes skanēja" virtuālās tikšanās latviešu centros ASV un arī citviet pasaulē. Par projektiem un iecerēm stāsta projekta "Trimdas kokle" līdziniciatore Dace Veinberga, projekta "Trimdas kokle" vadītāja Māra Linde, komponiste un latviešu kultūras biedrības "Tilts" pārstāve Dace Aperāne, Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas koklēšanas skolotāja Marisa Zubāne un Mineapoles Sv. Paulas Latviešu skolas koklēšanas skolotāja un tautas dziesmu kopas "Teiksma" dalībniece Zinta Pone.  

Īpašā trimdas 13 stīgu kokle un Ziemeļamerikas koklēšanas stils

Radījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par diviem notikumiem. Kā tapusi izstāde “Gadsimta latviete” par godu izcilās diplomātes Ainas Nagobads-Ābols simtgadei? Tā kā vasarā Eiropas latviešu apvienība atzīmēs savu septiņdesmito pastāvēšanas gadu, tad interesēsimies par tās pirmsākumiem - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē. Sarunā piedalās: Eiropas latviešu apvienības pirmā priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdis, kurš nāca no Latviešu kopības Vācijā padomes, ilggadējs latviešu biedrības Hamburgā valdes loceklis Andris Zemītis un izstādes “Gadsimta latviete” kurators Rolands Lappuķe. 9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstādes satura autors ir Ainas Nagobads-Ābolas vīra Guntara Ābola krustdēls, diplomāts Rolands Lappuķe. Izstādes dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca sadarbībā ar Oskaru Platokalnu un Didzi Breidaku. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē.

Izstādes "Gadsimta latviete" tapšana. Eiropas latviešu apvienības pirmsākumi

Par trimdas arhīviem, to apzināšanu un saglabāšanu esam runājuši vairākkārt, bet šoreiz par to darbu, ko paveikusi Pasaules brīvo latviešu apvienība, aptaujājot latviešus pasaulē, aicinot privātpersonas un organizācijas iesaistīties diasporas arhīvu apzināšanā. Aptaujā piedalījušies latvieši no visas pasaules, un šobrīd apzinātā informācija atrodamai Pasaules Brīvo latviešu apvienības atvērtajā digitālajā kartē "Latviešu arhīvi pasaulē", kas meklējama PBLA mājaslapā.  Par arhīvu apzināšanu un pieejamību, kā arī diasporas iespējām piedalīties atceres projektā “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām” saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutē Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, latviešu arhīvu pārzinātāja Amerikā Maira Bundža, Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas valdes priekšsēde Ilga Vēvere, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā prezidents Andris Ķesteris un Latvijas Nacionālās bibliotēkas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anna Muhka.

Pasaules latviešu arhīvi vienkop atrodami Pasaules Brīvo latviešu apvienības mājaslapā

Vairs nav tie laiki, kad latvietis sevi par latvieti varēja saukt tikai savā tēva sētā, 21.gadsimtā latvieši ir visā pasaulē. Vai tie būtu vecie trimdinieki, jaunie emigranti, pasaules slavu guvušie vai vienkārši sevis meklētāji. Mēs uzrunājam latviešu diasporu visā pasaulē. Mūsu tikšanās vieta – Latvijas Radio multimediju studija, piektdienās tūdaļ pēc ziņām trijos. Uzklausīsim pieredzēto ciklā „Dzīvie stāsti”, sazinoties ar tautiešiem pasaulē, pārspriedīsim diasporai aktuālo un noderīgo.

hubhopper

Globālais latvietis. 21. gadsimts

hubhopper